sprediķis
sprediķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
PiemēriSvētdienas sprediķis.
- Svētdienas sprediķis.
- Ziemassvētku sprediķis.
- Klausīties mācītāja sprediķī.
- Sacīt (arī teikt) sprediķi.
- Sprediķu grāmata.
2.sarunvaloda Pamācība (parasti klaja, uzmācīga, apnicīga).
Piemēri"Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
Stabili vārdu savienojumiLasīt sprediķi.
- Lasīt sprediķi idioma — stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
Cilme:No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre ‘publiski sludināt’.