sprediķis
sprediķis vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
PiemēriSvētdienas sprediķis.
2.sarunvaloda Pamācība (parasti klaja, uzmācīga, apnicīga).
Piemēri"Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
Stabili vārdu savienojumiLasīt sprediķi.
Cilme:No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre ‘publiski sludināt’.