sprēgāt
sprēgāt [sprȩ̃gât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
PiemēriKokmateriāli, ātri žūstot, sprēgā.
- Kokmateriāli, ātri žūstot, sprēgā.
- Ledus sprēgā lielā salā.
1.1.Rasties (ārēja kairinājuma, slimības dēļ) sīkām garenām brūcēm (par ādu, ķermeņa daļu).
PiemēriRokām āda sākusi sprēgāt.
- Rokām āda sākusi sprēgāt.
- Kāju papēži sprēgā un sāp.
- Ziemā viņai sprēgā lūpas.
2.formā: trešā persona Sprakstot degt.
PiemēriUgunskurā sprēgā sausie zari.
- Ugunskurā sprēgā sausie zari.
- Krāsnī uguns deg sprēgādama.
2.1.Strauji izdalīties, atdalīties.
PiemēriTauki sprēgā uz pannas.
- Tauki sprēgā uz pannas.
Stabili vārdu savienojumiSprēgā sals.
- Sprēgā sals — saka, ja ir ļoti liels aukstums.
3.Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
PiemēriNav ko te sprēgāt!
- Nav ko te sprēgāt!
- Nu viņa atkal sāk sprēgāt un konfliktēt.
- Tēvamāsa sprēgāja aiz dusmām: "Kļuvuši skopi kā velni. .. Tik daudz kā radiem nenosliecas."
3.1.formā: trešā persona Spilgti, emocionāli izpausties.
PiemēriKomēdijā sprēgāt sprēgā jautrība.
- Komēdijā sprēgāt sprēgā jautrība.
- Viesībās sprēgāja dažādas asprātības un smiekli.