spridzēt
spridzēt spridzu, spridzi, spridz, pag. spridzēju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt dzīvīgam, možam.
PiemēriJauniešiem valodas spridzēt spridzēja.
- Jauniešiem valodas spridzēt spridzēja.
1.1.Dzirkstēt, mirdzēt.