Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spriegot
spriegot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
spriegojums lietvārds; vīriešu dzimte
Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
PiemēriSpriegot atsperi.