spriest
spriest spriežu, spried, spriež, pag. spriedu intransitīvs, darbības vārds
1.Rasties spriedumam, veidot spriedumu.
PiemēriSpriest pēc pieredzes.
2.Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
PiemēriKā tiesa sprieda, tā notika.