spriest
spriest spriežu, spried, spriež, pag. spriedu darbības vārds; intransitīvs
1.Rasties spriedumam, veidot spriedumu.
PiemēriSpriest pēc pieredzes.
- Spriest pēc pieredzes.
- Spriest par cilvēku pēc ārējā izskata.
- Bille spriež, ka pavasaris klāt, jo nu jau divas dienas kusis.
2.Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
PiemēriKā tiesa sprieda, tā notika.
- Kā tiesa sprieda, tā notika.