Paplašinātā meklēšana
Meklējam spriest.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts etimoloģijās (5):
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No grieķu archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs)
- No latīņu disputare 'apspriest, strīdēties'. (šķirklī disputs)
- No latīņu consultare 'apspriesties'. (šķirklī konsultēt)
- No vācu Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms)
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (75):
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
- jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
- filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
- funktierēt Domāt; spriest.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- saspriesties Iespriesties (kur) – par kā lielāku daudzumu.
- aizspriesties Iespriesties (rīklē) – par ēdienu.
- iespiesties Iesprūst, iespriesties.
- sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- aizspiesties Iestrēgt (rīklē), aizspriesties.
- zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
- izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
- iztiesāt Izspriest tiesā; tiesāt un pabeigt tiesāt (ko).
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- apspriesties Kopīgi apspriest, apmainīties domām.
- tirzāt Kritiski apspriest, analizēt, vērtēt.
- pazaudēt galvu Ļoti iemīlēties, zaudējot spēju loģiski domāt un spriest.
- bezprāts Nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- neredzēt tālāk par savu degungalu nespēt tālredzīgi spriest.
- neredzēt tālāk par savu deguna galu nespēt tālredzīgi spriest.
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- sagrozīt galvu Panākt, ka (kāds) sāk domāt, spriest citādi.
- noklusināt Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- soda sankciju kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
- pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
- reflektēt Pārspriest, apcerēt.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
- katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
- taisīt spriedumu pieņemt spriedumu, nospriest.
- sodīt Piespriest (kādam) sodu.
- spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
- pavārīties Runāties, apspriesties (par ko).
- galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
- širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
- juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
- čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- mērīt ar savu olekti spriest (par ko) no sava viedokļa.
- mērot ar savu olekti spriest (par ko), vērtēt (ko) tikai no sava viedokļa.
- rēķināt spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
- pusdulla galva stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs skaidri domāt, loģiski spriest.
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- notiesātais Tāds, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests, ir palicis neskaidrs.
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
- jurisdikcija Tiesības (pilnvaras, kompetence) spriest tiesu un tiesāšanās kārtība.
- prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
Atrasts piemēros (54):
- grāmatniecība Apspriest aktuālus latviešu grāmatniecības jautājumus.
- apspriest Apspriest jaunākos notikumus.
- apspriest Apspriest jautājumu, izteiktos priekšlikumus.
- gaisotne Apspriest jautājumus savstarpējās saprašanās gaisotnē.
- kuluāri Apspriest Saeimas kuluāros.
- programma Apspriest valsts investīciju programmu turpmākiem trim gadiem.
- apspriest Apspriest, kā rīkoties turpmāk.
- priekšlikums Apspriest, pieņemt priekšlikumu.
- apspriesties Apspriesties ar citiem, kā labāk rīkoties.
- loks Apspriesties ģimenes lokā.
- iespriesties Ar nesamajiem iespriesties šaurajā ejā.
- diletantisks Diletantiski spriest.
- gudrs Gudri spriest par ko.
- virspriesteris Iegūt virspriestera statusu.
- iespriest Iespriest galvu rokās.
- iespriest Iespriest rokas sānos.
- netiklis Interneta netiklim piespriests sods.
- programma Izplānot, apspriest kongresa programmu.
- izspriest Izspriest lietu pēc būtības.
- izspriest Izspriest svarīgu jautājumu.
- izspriest Izspriest, kā rīkoties.
- konceptuāls Konceptuāli apspriest celtniecības plānu.
- kopīgs Kopīgi apspriest jautājumu.
- nekompetents Nekompetenti spriest.
- neņemties Neņemos par to spriest.
- pārspriest Pārspriest aktuālākos jautājumus.
- pārspriest Pārspriest jaunumus.
- projekts Pārspriest nākotnes projektus.
- piespriest Piespriest 20 gadu cietumsodu.
- rīkste Piespriest 60 sitienus ar rīkstēm.
- piespriest Piespriest mūža ieslodzījumu.
- piespriest Piespriest naudas sodu.
- pakārt Piespriest nāvessodu pakarot.
- nāvessods Piespriest nāvessodu.
- piespriest Piespriest nosacītu sodu.
- katorga Piespriest sešus gadus katorgā.
- puse Piespriest vainīgajai pusei naudas sodu.
- sapratnisks Pozitīvā jurisprudence, pēc Hēgeļa domām, ir sapratniska un vēsturiska zinātne, kas balstās uz autoritāti un vienkāršu formālu spriestspēju.
- prātīgs Prātīgi spriest.
- primitīvs Primitīvi spriest par cilvēku attiecībām.
- virspriesteris Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāles virspriesteris.
- saprātīgs Rīkoties, spriest saprātīgi.
- samazināt Samazināt piespriesto sodu.
- spēt Spēt spriest.
- spriest spriest par cilvēku pēc ārējā izskata.
- veikalniecisks spriest pārāk veikalnieciski.
- analoģija spriest pēc analoģijas.
- spriest spriest pēc pieredzes.
- verdikts spriest verdiktu.
- apspriesties Tiesa aiziet apspriesties.
- vairīties Vairīties apspriest dažus tematus.
- izspriesties Vēl būs diezgan laika izspriesties par šo jautājumu.
- vienkāršots Vienkāršoti spriest par cilvēku attiecībām.
- zinīgs Zinīgi spriest.
spriest citās vārdnīcās:
LLVV
MEV