reflektēt
reflektēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.formā: trešā persona Atstarot.
PiemēriReflektēt gaismu.
- Reflektēt gaismu.
- Ūdens reflektē saules starus.
2.intransitīvs Reaģēt ar refleksu (uz kā iedarbību).
PiemēriAcs reflektē uz gaismu.
- Acs reflektē uz gaismu.
3.intransitīvs Būt par reflektantu.
PiemēriUz vakantajām vietām reflektēja ap 200 kandidātu.
- Uz vakantajām vietām reflektēja ap 200 kandidātu.
4.intransitīvs Pārspriest, apcerēt.
PiemēriReflektēt par cilvēka būtību.
- Reflektēt par cilvēka būtību.
- Reflektēt par mīlestības tēmu.
Cilme:No latīņu reflectere ‘liekt atpakaļ; griezt atpakaļ’.