atstarot
atstarot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds
atstaroties darbības vārds; atgriezenisks
1.transitīvs Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
PiemēriAtstarot siltumu.
- Atstarot siltumu.
- Spogulis gandrīz pilnīgi atstaro gaismu.
- Jonosfēra atstaro īsos radioviļņus.
- Velosipēdista apģērbam jābūt ar atstarojošām uzlīmēm.
2.intransitīvs Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
PiemēriSaule žilbinoši atstaro ūdens spogulī.
- Saule žilbinoši atstaro ūdens spogulī.
2.1.pārnestā nozīmē Izpausties, būt redzamam.
PiemēriSejā atstaro lepnums.
- Sejā atstaro lepnums.
- Acīs atstaro prieks.