noklusināt
noklusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai noklust pavisam.
PiemēriNoklusināt mūziku.
- Noklusināt mūziku.
- Noklusināt zvana skaņu.
- Nedaudz noklusināt balsi.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rada klusākas skaņas.
PiemēriNoklusināt radio.
- Noklusināt radio.
2.Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
PiemēriNoklusināt strīdu.
- Noklusināt strīdu.
- Skandāls tika ātri noklusināts.
- Viņš nemaz necentās runas noklusināt.
2.1.Panākt, ka (kāds) noklust, nerunā.
PiemēriNoklusināt opozīciju.
- Noklusināt opozīciju.
2.2.Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
PiemēriNoklusināt problēmas.
- Noklusināt problēmas.
- Noklusināt šo jautājumu.
3.Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk vai izbeidzas.
PiemēriNoklusināt dusmas.
- Noklusināt dusmas.
- Noklusināt savu naidu.
- Noklusināt emocijas.
- Noklusināt pieaugošās raizes un nemieru.