rīkste
rīkste dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
PiemēriBērza rīkste.
- Bērza rīkste.
- Lazdu rīkste.
- Ganu rīkste.
- Griezt rīkstes.
2.vēsturisks; formā: daudzskaitlis Miesas sods – sitieni, pēršana ar šādu zaru vai zariem, pātagu, pletni u. tml.
PiemēriSodīt ar rīkstēm.
- Sodīt ar rīkstēm.
- Piespriest 60 sitienus ar rīkstēm.