tiesāt1
tiesāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.joma: jurisprudence Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
PiemēriApsūdzēto drīz sāks tiesāt.
2.Vērtēt (kāda personību, darbību u. tml.); nosodīt (kādas personības, tās darbības) trūkumus, atzīt, ka (kas, kāds) ir nevēlams, peļams.
PiemēriViņš labprāt tiesā citus.
3.joma: fiziskā kultūra un sports Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
PiemēriTiesāt džudo cīņu.