nojukt
nojukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku intransitīvs, darbības vārds
1.Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
PiemēriNojuka mikroviļņu krāsns, veļas mašīna.
2.formā: trešā persona Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
PiemēriDarījums pēdējā brīdi nojuka.
2.1.Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
PiemēriAdot nojuku jau trešajā rindiņā.
2.2.Netikt veiktam pareizi, vajadzīgajā kvalitātē.
PiemēriAdījuma raksts nojuka.
Stabili vārdu savienojumiSkaits nojūk.
2.3.Zaudēt regularitāti, izjukt (par ritmisku, ciklisku darbību vai procesu).
PiemēriSirdsdarbības ritms nojūk.
3.Izzust.
PiemēriNojūk robeža starp realitāti un mākslu.
3.1.Tikt pazaudētam, izzust (par pēdām).
PiemēriSunim nojūk pēdas.
3.2.Tikt pārtrauktam, nerealizēties (piem., par domām, psihiskām norisēm).
PiemēriNojuka domas pavediens, domu gaita.
4.sarunvaloda Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
PiemēriVai tu esi galīgi nojucis?