nokaitināt
nokaitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
PiemēriNokaitināt skolotāju.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
PiemēriSīkumi var ļoti nokaitināt.
1.2.Ļoti stipri satraukt, saniknot (dzīvnieku).
PiemēriNokaitināt suni.