nojume
nojume [nuõjume] dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
PiemēriAutobusa pieturas nojume.
- Autobusa pieturas nojume.
- Turēt automašīnu zem nojumes.
- Tirdzniecības nojumes.