nojoņot
nojoņot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNojoņot lejā no kalna.
1.1.transitīvs Lielā ātrumā veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNojoņot desmit kilometrus.