prātīgs
prātīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
prātīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
prātīgi apstākļa vārds
prātīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPrātīgs cilvēks.
1.1.Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
PiemēriIet prātīgā gaitā.
2.Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
PiemēriNepārtraukta sēdēšana pie datora, – tā nav prātīga nodarbe skolēnam.
2.1.kopā ar: vietniekvārds "kas" vai vietniekvārds "nekas" Vēlams, arī nozīmīgs.
PiemēriĒnā nekas prātīgs neizauga.