prasts sarunvaloda
prasts -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
prasta -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
prasti apstākļa vārds
prastums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nepieklājīgs, rupjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPrasts cilvēks.
- Prasts cilvēks.
- Prasta sieviete.
- Prasta izturēšanās, rīcība.
- Prasti un rupji vārdi.
- Prasti uzvesties.
2.Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
PiemēriPrasts strādnieks.
- Prasts strādnieks.
- ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
3.Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
PiemēriPrasts mētelis.
- Prasts mētelis.
- Prastas drēbes.
- Prasti ēdieni, dzērieni.
- Prastas uzgaidāmās telpas.
- Ikdienā tika lietoti prastāki trauki.
3.1.Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
PiemēriVeikt prastus darbus.
- Veikt prastus darbus.
- Norīkot daļu strādnieku pie prastākiem darbiem.