prasīt
prasīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
prasījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
PiemēriPrasīt palīdzību.
- Prasīt palīdzību.
- Prasīt uzrādīt pasi.
- Prasīt atļauju ienākt slimnīcas palātā.
- Prasīt atklātību.
- Bērns prasa padzerties.
1.1.Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
PiemēriPrasīt naudu, samaksu par pakalpojumu.
- Prasīt naudu, samaksu par pakalpojumu.
- Prasīt kompensāciju.
- Par graudiem tika prasīta pārāk augsta cena.
- intransitīvs Cik šogad prasa par kartupeļiem?
1.2.Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
PiemēriNo pārdevēja tika prasīts godīgums un laipnība.
- No pārdevēja tika prasīts godīgums un laipnība.
- Vecāki no bērna prasīja, lai viņš pildītu savus pienākumus.
1.3.Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
PiemēriSvētku svinības prasīs nopietnus priekšdarbus.
- Svētku svinības prasīs nopietnus priekšdarbus.
- Plūdi prasīja lielu spēku mobilizāciju.
- Viesuļvētra prasīja vairāku cilvēku upurus.
- Mazuļa kopšana prasa mīlestību un pacietību.
Stabili vārdu savienojumiĒst neprasa. Prasību kumulācija.
- Ēst neprasa idioma — sarunvaloda saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
- Prasību kumulācija — vairāku prasību apvienošana (civilprocesā).