prasīt
prasīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
prasījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
PiemēriPrasīt palīdzību.
1.1.Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
PiemēriPrasīt naudu, samaksu par pakalpojumu.
1.2.Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
PiemēriNo pārdevēja tika prasīts godīgums un laipnība.
1.3.Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
PiemēriSvētku svinības prasīs nopietnus priekšdarbus.
Stabili vārdu savienojumiĒst neprasa. Prasību kumulācija.