prasīties
prasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
PiemēriBērns prasās parotaļāties.
1.1.Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
PiemēriSuns prasās istabā.
2.sarunvaloda; formā: trešā persona Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
PiemēriMāja prasās pēc remonta.