Paplašinātā meklēšana
Meklējam prātīgs.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (69):
- asprātis Asprātīgs cilvēks.
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- splīnīgs Augstprātīgs, untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
- jautrībnieks Jautrs, asprātīgs cilvēks.
- sakarīgs Loģisks, saprātīgs.
- ļaunprātis Ļaunprātīgs cilvēks.
- traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
- nelietīgs Nekrietns, zemisks, ļaunprātīgs.
- feļetons Neliels asprātīgs, kritisks raksts; attiecīgais publicistikas žanrs.
- viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- švalis Nenopietns, vieglprātīgs jauns cilvēks.
- dulls Neprātīgs, nesaprātīgs, muļķīgs.
- nesamanīgs Neprātīgs.
- muļķīgs Nesaprātīgs, neapķērīgs, dumjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tizlenis Neveikls, nesaprātīgs cilvēks.
- tizls Neveikls; nesaprātīgs.
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
- bezprātis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks; neprātis.
- nolikt pie vietas (kādu) pārmācīt (kādu), ja (kāds) ir kļuvis augstprātīgs, atļāvies par daudz u. tml.
- svarīgs Pašapzinīgs; augstprātīgs, lepns.
- plānprātiņš Plānprātīgs cilvēks.
- plānprātis Plānprātīgs cilvēks.
- traks Psihiski slims; ārprātīgs; vājprātīgs.
- augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs.
- avantūra Riskants, neprātīgs, bieži arī negodīgs pasākums, kura rezultāti atkarīgi no nejaušības.
- jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
- vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- vējš (svilpo, ir) galvā saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs.
- paviegls Samērā vieglprātīgs, nenopietns, bez stingras morālās stājas (par cilvēku).
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
- vājprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi; ārprātīgs.
- vienkāršs Tāds, kam nav īpašu privilēģiju, izcila stāvokļa, arī samērā slikti situēts; tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs.
- nenopietns Tāds, kam nav raksturīga nopietna, apzinīga attieksme (piem., pret mācībām, darbu); vieglprātīgs.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
- lecīgs Tāds, kam patīk izcelties citu starpā; augstprātīgs, iedomīgs.
- pašapzinīgs Tāds, kas apzinās savas spējas, iespējas un sevi augsti vērtē; arī augstprātīgs.
- arogants Tāds, kas ir augstprātīgs, uzpūtīgs; tāds, kurā izpaužas šīs īpašības.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- lielmanīgs Tāds, kas izceļ savu turību, pārākumu, ir augstprātīgs, kundzisks.
- aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
- vājprātīgs Tāds, kas neatbilst kādām normām; nesaprātīgs.
- ārprātīgs Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
- lepns Tāds, kurš jūtas pārāks par citiem; augstprātīgs, iedomīgs.
- vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- viendienis Vieglprātīgs, arī neapdomīgs, nesaimniecisks cilvēks, kurš nedomā par nākotni.
- gaisagrābslis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks, kam raksturīga paviršība un nepastāvība.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
- liderīgs Vieglprātīgs, nenopietns, bezatbildīgs.
- gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- gaisa šautene Vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- gaisīgs Vieglprātīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas vieglprātība, nenopietnība.
- frivols Vieglprātīgs; ne visai pieklājīgs.
- siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas, mīlestībā vieglprātīgs, bezatbildīgs cilvēks.
- asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plenderis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
- plencis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
prātīgs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV