muļķīgs
muļķīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
muļķīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
muļķīgi apstākļa vārds
muļķīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nesaprātīgs, neapķērīgs, dumjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMuļķīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kura saturā izpaužas saprātīguma, mērķtiecīguma, arī loģikas trūkums.
PiemēriMuļķīgs jautājums.
1.2.Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
PiemēriMuļķīgas biželes.
2.Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
PiemēriMuļķīga situācija.