muļķītis
muļķītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
muļķīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → muļķis.
1.1.formā: vīriešu dzimte; joma: folklora Pasaku tēls – trešais tēva dēls.
PiemēriTēvam bija trīs dēli: divi gudri, trešais – muļķītis.