muļķība
muļķība lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → muļķīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCiest savas muļķības dēļ.
- Ciest savas muļķības dēļ.
- Parādīt savu muļķību.
2.Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
PiemēriIzdarīt lielu muļķību.
- Izdarīt lielu muļķību.
- Sastrādāt muļķības.
- Runāt, rakstīt muļķības.
- Neticēt muļķībām.
3.Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
PiemēriKas par muļķībām!
- Kas par muļķībām!