muļķīgs
muļķīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
muļķīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
muļķīgi apstākļa vārds
muļķīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nesaprātīgs, neapķērīgs, dumjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMuļķīgs cilvēks.
- Muļķīgs cilvēks.
- Muļķīgs skatiens.
- Muļķīgas izdarības.
- Muļķīgi smaidīt.
- Muļķīgi rīkoties.
1.1.Tāds, kura saturā izpaužas saprātīguma, mērķtiecīguma, arī loģikas trūkums.
PiemēriMuļķīgs jautājums.
- Muļķīgs jautājums.
- Muļķīgas iedomas.
- Muļķīga vēlēšanās.
- Muļķīga anekdote.
- Muļķīgi runāt.
1.2.Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
PiemēriMuļķīgas biželes.
- Muļķīgas biželes.
- Muļķīga cepure.
- Muļķīgi nieciņi.
2.Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
PiemēriMuļķīga situācija.
- Muļķīga situācija.
- Muļķīgs stāvoklis.
- Muļķīgs strīds.
- Viss iznāca tik muļķīgi.