Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
muļķot
muļķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
PiemēriMuļķot lētticīgus cilvēkus.