muļķot
muļķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
PiemēriMuļķot lētticīgus cilvēkus.
- Muļķot lētticīgus cilvēkus.
- Muļķot pircējus.
- Muļķot tautu ar solījumiem.
- Neļaut sevi muļķot.