Paplašinātā meklēšana
Meklējam muļķot.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (22):
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- rādīt kumēdiņus izlikties, muļķoties.
- izāzēt Izmuļķot, izjokot (kādu).
- izšūpot cauri izmuļķot, izjokot.
- iznest cauri izmuļķot, izjokot.
- ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
- iznerrot Izzobot, izjokot, arī izmuļķot.
- dzīt velnu jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
- dzīt jokus jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
- pavazāt aiz deguna kādu laiku mānīt, muļķot.
- rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- nest cauri (kādu) muļķot, izjokot.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- padzīt jokus pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
- padzīt velnu pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
- padzīt muļķi pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
- izčakarēt Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
- izvazāt aiz deguna piemānīt, piemuļķot, piekrāpt.
- izmuļķot Piemuļķot, izjokot (piem., izmantojot kāda naivumu).
- ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi; arī muļķoties, jokoties.
- pūderēt smadzenes stāstīt nepatiesību, censties piemuļķot.
muļķot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV