multiplicēt
multiplicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
PiemēriMultiplicēt iegūtās zināšanas.
- Multiplicēt iegūtās zināšanas.
- Multiplicēt idejas.
Cilme:No latīņu multiplicare ‘pavairot’.