nenopietns
nenopietns [nenuõpiêtns] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
nenopietna -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
nenopietni apstākļa vārds
nenopietnība sieviešu dzimte, lietvārds
nenopietnums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam nav raksturīga nopietna, apzinīga attieksme (piem., pret mācībām, darbu); vieglprātīgs.
PiemēriNenopietns jauneklis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas nopietnības, apzinīguma trūkums.
PiemēriNenopietns apgalvojums.
2.Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDraugs kļūst nenopietns.