nenopriecāties
nenopriecāties [nenùoˈpriêcâtiês] darbības vārds; atgriezenisks; parasti formā: nenoteiksme
Ļoti priecāties, nevarēt beigt priecāties.
PiemēriUzsniga tik balts, skaists sniegs, ka nenopriecāties.
- Uzsniga tik balts, skaists sniegs, ka nenopriecāties.
- Nenopriecāties par šo skaistumu.
- Visi tik skaisti dejo – nenopriecāties!