nenopriecāties
nenopriecāties [nenùoˈpriêcâtiês] darbības vārds; atgriezenisks; parasti formā: nenoteiksme
Ļoti priecāties, nevarēt beigt priecāties.
PiemēriUzsniga tik balts, skaists sniegs, ka nenopriecāties.
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi