nenoklausīties
nenoklausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Nolieguma darb. → noklausīties.
PiemēriNenoklausīties teikumu līdz galam.
- Nenoklausīties teikumu līdz galam.
- Visu runu nemaz nenoklausījos.
2.formā: nenoteiksme [Neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
PiemēriDziesmas tik skaistas, ka nenoklausīties.
- Dziesmas tik skaistas, ka nenoklausīties.