nenopietns
nenopietns [nenuõpiêtns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nenopietna [nenuõpiêtna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nenopietni [nenuõpiêtni] apstākļa vārds
nenopietnība [nenuõpiêtnĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
nenopietnums [nenuõpiêtnùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav raksturīga nopietna, apzinīga attieksme (piem., pret mācībām, darbu); vieglprātīgs.
PiemēriNenopietns jauneklis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas nopietnības, apzinīguma trūkums.
PiemēriNenopietns apgalvojums.
2.Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDraugs kļūst nenopietns.