vieglprātīgs
vieglprātīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vieglprātīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vieglprātīgi apstākļa vārds
vieglprātīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
PiemēriVieglprātīgs cilvēks.
- Vieglprātīgs cilvēks.
- Vieglprātīgs darbinieks.
- Sieviete bija pārāk vieglprātīga un uzticējās svešiniekiem.
- Neesiet vieglprātīgi!
- pārnestā nozīmē Vietām jau uzziedējušas vieglprātīgās sniegpulkstenītes.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVieglprātīgs solījums, lēmums, darījums.
- Vieglprātīgs solījums, lēmums, darījums.
- Vieglprātīga rīcība.
- Vieglprātīga attieksme pret ģimeni.
- Vieglprātīgi izturēties, uzvesties.
- Vieglprātīgi tērēt naudu.