obligāts
obligāts -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
obligāta -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
obligāti apstākļa vārds
obligātums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
PiemēriObligāts maksājums.
1.1.Tāds, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
PiemēriIepriekšējs pieraksts pie ārsta ir obligāts.
Stabili vārdu savienojumiObligātā literatūra.
2.formā: apstākļa vārds Noteikti; katrā ziņā.
PiemēriAutomašīnām no 1. decembra obligāti jābūt ziemas riepām.
Cilme:No latīņu obligatus ‘saistīts’.