augstprātis
augstprātis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
augstprāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Augstprātīgs cilvēks.
PiemēriAprobežota augstprāša slava.
- Aprobežota augstprāša slava.
- Iedragāt augstprātes pašapziņu.