Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķerts sarunvaloda
ķerts [ķȩr̂ts] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ķerta [ķȩr̂ta] īpašības vārds; sieviešu dzimte
Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
PiemēriViņš ir drusku ķerts.
  • Viņš ir drusku ķerts.
  • Uzskatīt par ķertu.
Stabili vārdu savienojumiBūt (kā) ķertam (uz ko).