vieglprātis
vieglprātis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
vieglprāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Vieglprātīgs cilvēks.
PiemēriVīrietis bija vieglprātis un mantas izšķērdētājs.
- Vīrietis bija vieglprātis un mantas izšķērdētājs.
- Meitene ir īsta vieglprāte.
- Neuzticies vieglprāšiem!