Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dulls sarunvaloda
dulls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dulla īpašības vārds; sieviešu dzimte
dulli apstākļa vārds
1.Neprātīgs, nesaprātīgs, muļķīgs.
PiemēriRunā kā dulls.
  • Runā kā dulls.
  • Jauns un dulls.
  • Es jau neesmu dulls!
  • Dulla ideja.
1.1.Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
PiemēriKļūt dullam no lielā trokšņa.
  • Kļūt dullam no lielā trokšņa.
Stabili vārdu savienojumiDulla galva.
  • Dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
Stabili vārdu savienojumiKā dulls. Pa dullo (sadot, dabūt u. tml.). Uz dullo.
  • Kā dulls idioma saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
  • Pa dullo (sadot, dabūt u. tml.) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa piekaut; tikt piekautam.
  • Uz dullo idioma darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).