dulls sarunvaloda
dulls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dulla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dulli apstākļa vārds
1.Neprātīgs, nesaprātīgs, muļķīgs.
PiemēriRunā kā dulls.
- Runā kā dulls.
- Jauns un dulls.
- Es jau neesmu dulls!
- Dulla ideja.
1.1.Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
PiemēriKļūt dullam no lielā trokšņa.
- Kļūt dullam no lielā trokšņa.
Stabili vārdu savienojumiDulla galva.
- Dulla galva — neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
Stabili vārdu savienojumiKā dulls. Pa dullo (sadot, dabūt u. tml.). Uz dullo.
- Kā dulls idioma — saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
- Pa dullo (sadot, dabūt u. tml.) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — piekaut; tikt piekautam.
- Uz dullo idioma — darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).