Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
duļķains
duļķains -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
duļķaina sieviešu dzimte, īpašības vārds
duļķaini apstākļa vārds
duļķainums vīriešu dzimte, lietvārds
duļķainība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
PiemēriBedrē sasūcas duļķains ūdens.
Stabili vārdu savienojumiDuļķaina vide.
1.1.Tāds, kas izskatās neskaidrs, nespodrs, blāvs (par acīm).
PiemēriDuļķainās acis raugās truli.