duļķains
duļķains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
duļķaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
duļķaini apstākļa vārds
duļķainums lietvārds; vīriešu dzimte
duļķainība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
PiemēriBedrē sasūcas duļķains ūdens.
- Bedrē sasūcas duļķains ūdens.
- Duļķains pudeles saturs.
- Duļķains dzintara gabals.
- Duļķaina peļķe.
- Duļķaini palu ūdeņi.
Stabili vārdu savienojumiDuļķaina vide.
- Duļķaina vide — joma: fizika vide, kurā gaismas izplatīšanos ietekmē gaismas izkliede.
1.1.Tāds, kas izskatās neskaidrs, nespodrs, blāvs (par acīm).
PiemēriDuļķainās acis raugās truli.
- Duļķainās acis raugās truli.