Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
prātnieks
prātnieks lietvārds
prātniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Gudrs cilvēks; gudrinieks.
PiemēriViņš jau bija prātnieks kopš bērnības.
2.novecojis Filozofs.
PiemēriSlavens grieķu prātnieks.