spriedze
spriedze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
PiemēriEmocionāla spriedze.
- Emocionāla spriedze.
- Steiga darbā rada spriedzi.
- Sabiedrībā pieaug spriedze par dzīves līmeņa pasliktināšanos.