sprauslot
sprauslot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
sprauslāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Strauji, ar troksni, pūst, virzīt gaisu vai nelielu šķidruma daudzumu caur muti, nāsīm.
PiemēriZirgs niķojas un sprauslo.
- Zirgs niķojas un sprauslo.
- Suns rej un sprauslā.
- Haralds smejas sprauslodams, kad piepeldējis no dīķa otra gala.
1.1.transitīvs Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
PiemēriSprauslāt siekalas uz visām pusēm.
- Sprauslāt siekalas uz visām pusēm.
- Kumeļš dzer, ūdeni sprauslodams.
2.formā: trešā persona Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
PiemēriMotors sācis sprauslāt.
- Motors sācis sprauslāt.