sprauslot
sprauslot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
sprauslāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Strauji, ar troksni, pūst, virzīt gaisu vai nelielu šķidruma daudzumu caur muti, nāsīm.
PiemēriZirgs niķojas un sprauslo.
1.1.transitīvs Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
PiemēriSprauslāt siekalas uz visām pusēm.
2.formā: trešā persona Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
PiemēriMotors sācis sprauslāt.