spraukties
spraukties spraucos, spraucies, spraucas, pag. spraucos atgriezenisks, darbības vārds
1.Virzīties ar grūtībām (cauri kam, starp ko u. tml.).
PiemēriSpraukties cauri cilvēku drūzmai.
2.Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
PiemēriAsni spraucas ārā no zemes.
2.1.Virzīties ārā (no kurienes), kļūt redzamam (piem., par ko slīdošu).
PiemēriMatu šķipsnas spraucās ārā no cepures.
2.2.Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
PiemēriCauri mākoņiem spraucas saule.