spraukt
spraukt spraucu, sprauc, sprauc, pag. spraucu darbības vārds; transitīvs
Virzīt, parasti ar grūtībām (ko kur iekšā vai ārā).
PiemēriSēnes sāk spraukt savas galviņas ārā no sūnām.
- Sēnes sāk spraukt savas galviņas ārā no sūnām.