Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
spraukt
spraukt spraucu, sprauc, sprauc, pag. spraucu transitīvs, darbības vārds
Virzīt, parasti ar grūtībām (ko kur iekšā vai ārā).
PiemēriSēnes sāk spraukt savas galviņas ārā no sūnām.