Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spraukt
spraukt spraucu, sprauc, sprauc, pag. spraucu darbības vārds; transitīvs
Virzīt, parasti ar grūtībām (ko kur iekšā vai ārā).
PiemēriSēnes sāk spraukt savas galviņas ārā no sūnām.