spraudīt
spraudīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Vairākkārt spraust (ko kur, arī kādā veidā).
PiemēriSpraudīt dārzā mietiņus.
- Spraudīt dārzā mietiņus.
- Spraudīt ēsmu uz naktsšņoru āķiem.
- Spraudīt ar matadatām bizes ap galvu.