Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spraudenis
spraudenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
PiemēriNogriezt upeņu spraudeņus.
  • Nogriezt upeņu spraudeņus.
  • Pavairot vītolus ar spraudeņiem.
  • No spraudeņa audzēts stāds.
Stabili vārdu savienojumiZālainie spraudeņi.
  • Zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.