sprakšķis1
sprakšķis lietvārds; vīriešu dzimte
Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
PiemēriTālumā dzirdami šāvienu sprakšķi.
- Tālumā dzirdami šāvienu sprakšķi.
- Zars lūza ar sprakšķi.
- Radioaparātā bija dzirdami vienīgi sprakšķi.