zēvelēt sarunvaloda
zēvelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Spēcīgi pūst (par vēju).
PiemēriVējš zēvelē no ziemeļiem.
- Vējš zēvelē no ziemeļiem.
- Pusdienlaikā zēvelēja pamatīgs vējš.
- Negants rietenis zēvelē no visām pusēm.
2.Šaut, parasti intensīvi.
PiemēriJau agrā rītā pa visiem stobriem sāka zēvelēt artilērija.
- Jau agrā rītā pa visiem stobriem sāka zēvelēt artilērija.
3.Spēlēt (parasti skaļi).
PiemēriGrupa zēvelē kārtīgu roku.
- Grupa zēvelē kārtīgu roku.
- Kvintets sāk zēvelēt ilgi gaidīto gabalu.
- Kopš sastāvu pametis ilggadējais ģitārists, mūziķi turpina zēvelēt trijatā.