zēns
zēns [zȩ̃ns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
PiemēriMazs zēns.
- Mazs zēns.
- Pusaugu zēns.
- 9 gadus vecs zēns.
- 2. klases zēni.
- Zēnu basketbola komanda.
- Zēnu koris.
Stabili vārdu savienojumiGanu zēns. Izsūtāmais zēns. Kalpa zēns.
- Ganu zēns — gans (parasti pusaudzis).
- Izsūtāmais zēns novecojis — zēns, kas veic sīkus kurjera pienākumus.
- Kalpa zēns novecojis — zēns, parasti pusaudzis, kas veic algotu darbu lauku saimniecībā.
- Peramais zēns pārnestā nozīmē — cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
2.Jaunietis, jauneklis.
PiemēriJauns zēns.
- Jauns zēns.
- Valsts izlases zēni cīnījās godam.
Stabili vārdu savienojumiBālais zēns.
- Bālais zēns — morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
3.sarunvaloda; kopā ar: apzīmētājs Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
PiemēriLāga zēns.
- Lāga zēns.
Stabili vārdu savienojumiVecais zēns.
- Vecais zēns sarunvaloda — lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
Stabili vārdu savienojumiIelas zēns.
- Ielas zēns — pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.