zibens
zibens dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
PiemēriLodveida zibens.
- Lodveida zibens.
- Spožs zibens.
- Zibens šautra.
- Zibens spēriens.
- Kokā iespēris zibens.
- Debesīs plaiksnās zili zibeņi.
Stabili vārdu savienojumiKā zibens. Mest zibeņus. Zibens ātrumā.
- Kā zibens — ļoti strauji, ātri.
- Mest zibeņus — zibeņot.
- Zibens ātrumā — ļoti ātri.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm. Acis met zibeņus. Kā zibens (spēriena) ķerts.
- (Kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm idioma — saka par ko negaidītu.
- Acis met zibeņus idioma — saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
- Kā zibens (spēriena) ķerts idioma — saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
- Kā zibens spēriens idioma — saka par ko negaidītu.
- Lai zibens mani nosper idioma — izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- Lai zibens mani sasper idioma — izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- Mest (acu) zibeņus idioma — skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.
- Zibens telegramma sarunvaloda — steidzama telegramma.