zibeņot
zibeņot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Parādīties zibenim, arī zibeņiem.
PiemēriPavakarē sāka zibeņot un dārdēt pērkons.
- Pavakarē sāka zibeņot un dārdēt pērkons.
- Ārā lija un spēcīgi zibeņoja.
- Ja vakarā zibeņo rūsa, būs skaista diena.
1.1.Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
PiemēriFotoaparātu spuldzes zibeņo no visām pusēm.
- Fotoaparātu spuldzes zibeņo no visām pusēm.
1.2.pārnestā nozīmē Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm).
PiemēriAcīs zibeņo mežonīga kaisle.
- Acīs zibeņo mežonīga kaisle.
2.Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
PiemēriViesu spēlētāji zibeņoja uzbrukumos.
- Viesu spēlētāji zibeņoja uzbrukumos.
- Līderu sastāvā zibeņo mūsu sportists – 10 vārti 19 spēlēs.